Par ārkārtas situāciju Daugavpils novadā

Sakarā ar Āfrikas cūku mēra izplatīšanos izsludinātajā ārkārtas situācijā Daugavpils novada dome izvēlas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un visu mājlopu līķu dedzināšanas vietas.—–

Pirmdien, 7. jūlijā, Daugavpils novada domē notika ražošanas sapulce, kurā tika izskatīts jautājums par ārkārtas situāciju Daugavpils novadā sakarā ar Āfrikas cūku mēra izplatīšanos. Piedalījās pašvaldības vadība, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidlatgales pārvaldes vadītājs Antons Lazdāns, 12 pagastu, kuros ir izsludināta ārkārtējā situācija, vadītāji.

Ceturtdien, 3. jūlijā, Saeima apstiprināja valdības rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Āfrikas cūku mēra skartajā teritorijā, tajā skaitā arī Daugavpils novada teritorijā. Rīkojums paredz no 2.jūlija līdz 1.oktobrim izsludināt ārkārtējo situāciju Daugavpils novada Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Laucesas, Maļinovas, Naujenes, Salienas, Skrudalienas, Tabores, Vecsalienas un Višķu pagastā, kuri atrodas riska zonā.

Sapulcē tika lemts par pasākumiem Āfrikas cūku mēra apkarošanas laikā, par vietām, kur varēs sadedzināt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un visu mājlopu līķus, par nodrošināšanu ar tehniku un citiem resursiem. Tika pieņemts lēmums izvēlēties divas tādas dedzināšanas vietas – abos Daugavas krastos. Pašlaik ir piedāvātas trīs piemērotas šim nolūkam iespējamās vietas ar labiem piebraucamajiem ceļiem.

A.Lazdāns paskaidroja, kāpēc nedrīkst aprakt nobeigušos dzīvniekus – 25 gadu laikā vajadzētu veikt šīs vietas monitoringu. Informēja arī par cūku skaita depopularizācijas programmu – par katru aizsargzonā likvidēto sivēnu tiks izmaksāti 50 eiro un par katru nomedītu meža cūku – 200 eiro.

Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska aicināja visus būt saprotošiem un uzsvēra situācijas nopietnību, jo novada teritorijā atrodas 3 lopu kautuves, kurās ir lopu blakusprodukti un kurus ir jāsadedzina, strādā uzņēmums „Latgales bekons”, kur tiek audzētas ap 7 tūkstoši cūku un vēl pāri 30 saimniecības, kur audzē vairāk par 20 cūkām. Pašvaldības vadītāja uzsvēra: „Galvenais ir jāaizsargā savus iedzīvotājus un zemniekus, kas nodarbojas ar cūkkopību, lai slimība neizplatītos un arī turpmāk saimnieki varētu audzēt cūkas.”

Tagad pašvaldība apseko piedāvātas vietas un no tām izvēlas divas visatbilstošākās, kuras tiks saskaņotas ar Vides pārvaldi un tad pagastu pārvaldēm būs jāorganizē visi saistītie ar dedzināšanu darbi – teritorijas iekārtošana, malkas pieviešana, dedzināšana u.c. Pagaidām atkritumus vedīs uz Dagdu, kur jau ir izvēlēta šāda vieta.

8.jūlijā Daugavpils pilsētas, Daugavpils novada un Ilūkstes novada apvienotās civilās aizsardzības komisijas sēdē, kur tika apspriests jautājums par Āfrikas cūku mēra izplatīšanas apturēšanu Latgales reģionā, tika runāts par Valsts meža dienesta darbu un uzdots koordinēt mednieku biedrības, kurām savukārt ir jāizšauj mežacūkas – ir jāatstāj 5 uz 1000 ha.

PVD apsekos apdzīvotās vietas un veiks visu cūku pārbaudi. A.Lazdāns arī aicinājis reģistrēt dzīvnieku novietnes, jo kompensācijas var saņemt tikai to dzīvnieku īpašnieki, kas ir reģistrēti:

Kompensācijas par zaudējumiem, kas radušies dzīvnieku infekcijas slimības Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma laikā

Daugavpils novada pašvaldība aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un ievērot drošības pasākumus.

9.jūlijā Daugavpils novada domē tika sasaukta ārkārtēja preses konference, kurā piedalījās pašvaldības vadība, PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, A. Lazdāns, Dienvidlatgales virsmežniecības virsmežzinis Vilmārs Skutelis, mednieku organizācijas pārstāvis Viktors Friliņš un zemnieks, mednieks un bijušais meža dienesta darbinieks Pēteris Skrinda.

Kā tika informēti preses pārstāvji, 40 km infekcijas zona noteikta līdz Daugavpilij un galvenais visas sabiedrības uzdevums – ievērojot visas rekomendācijas, nepieļaut tās paplašināšanos. Kā uzsvēra M. Balodis, vienīgais no veterinārā viedokļa Āfrikas cūku mēra izplatīšanas apkarošanas veids ir mežacūku populācijas samazināšana – apšaušana. Un žēlošanai te nav vietas, jo slimas cūkas tik un tā neizdzīvos un vēl inficēs arī mājas cūkas, kas jau apdraudēs saimniecisko darbību uz ilgiem gadiem. Pagaidām Latvijā ir ļoti liela šo dzīvnieku populācija – ap 60 000. PVD un virsmežniecība nopietni atbalstīs medniekus, izmaksājot kompensāciju par nošautiem dzīvniekiem, par ekspertīzes veikšanu, kā arī izsniedzot papildus licences un nepieciešamības gadījuma pat iesaistot armiju vai citas struktūras. V.Friliņš mednieku vārdā solījis vislielāko atbalstu tautas saimniecības glābšanas pasākumā, salīdzinot ĀCM ar bioloģisko ieroci.

Savukārt gan novada, gan Daugavpils iedzīvotājus lūdz pēc iespējas mazāk braukt uz mežu, it sevišķi tiem, kam saimniecībā ir cūkas. Atnākot no meža, pārģērbties un lietot dezinfekcijas līdzekļus. Gadījumā, ja mežā ir atrasts mežacūkas līķis, netuvojoties tam ziņot pa t. 112 vai PVD speciālistiem vietas koordinātes, par tādu informāciju ir paredzēta arī kompensācija 30 Eiro apmērā. P. Skrinda ieteica arī šajā periodā nebraukt uz Baltkrieviju. Kaut arī Daugavpils novads nav karantīna teritorijā, tomēr tika rekomendēts pieturēties pie šiem ieteikumiem:

Ieteikumi iedzīvotājiem, cūku turētājiem un medniekiem rīcībai Āfrikas cūku mēra un Klasiskā cūku mēra karantīnas* teritorijā

KAS IR BIOLOĢISKĀ DROŠĪBA CŪKU NOVIETNĒS UN KAS JĀIEVĒRO, LAI PASARGĀTU CŪKU N OVIETNI NO ĀFRIKAS CŪKU MĒRA

PVD inspektori, pārbaudot piemājas saimniecības un cūku novietnes, kā arī veicot ĀCM epidemioloģisko izmeklēšanu skartajās teritorijās, pārliecinājās, ka noteiktie biodrošības pasākumi joprojām ĀCM noteiktajā karantīnas teritorijā netiek ievēroti un rada draudus infekcijas tālākai izplatībai.

PVD 25.jūlijā aktualizēja informāciju visiem ĀCM skartās teritorijas cūku turētājiem un aicina visus Latvijas cūku turētājus, bet jo īpaši tos, kas atrodas ACM ārkārtējās situācijas teritorijā, stingri ievērot noteiktos biodrošības pasākumus.

PVD ir nodrukājis un izplatījis plakātus latviešu un krievu valodā ar instrukciju, kā ir jārīkojas ĀCM uzliesmojuma laikā.

ĀCM apstiprināts vienā no lielākajām cūku novietnēm Lietuvā, Ignalinas apkārtnē, notika 20 000 cūku izkaušana. PVD aptur cūkgaļas importu no Lietuvas. PVD ir saņēmis informāciju arī no Polijas par pirmo konstatēto ĀCM gadījumu mājas cūkām Baltkrievijas pierobežā, kur vīruss ir skāris nobarojamo cūku novietni ar piecām cūkām.

29.jūlijā Latvijas pašvaldību savienībā notika sadarbībā ar Zemkopības ministriju rīkotā videokonference par Āfrikas cūku mēra ierobežošanu, kurā piedalījās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis, Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Andis Krēsliņš, VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs u.c. Daugavpils novada domi pārstāvēja priekšsēdētāja Janīna Jalinska un vietnieks Arvīds Kucins. Tika risināti ļoti svarīgi jautājumi.

M. Balodis ir uzsvēris, ka Latgalē saimniecības „liesmo viena pēc otras, un galvenais inficēšanas cēlonis ir barība”. PVD sāka cūku kaušanas procesu. A. Velšs atgādināja iedzīvotājiem, ka karantīnas zonā ir jāievēro gaļas un ieroču pārvadāšanas noteikumi, kā arī par to, ka PVD inspektoriem ir tiesības apsekot privātsaimniecības.

Latvijā ĀCM tika konstatēts 26.jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas, līdz 28.jūlijam ĀCM ir konstatēts 30 mežacūkām un 28 mājas cūkām 13 piemājas saimniecībās, iznīcinātas 198 mājas cūkas. Pēc ĀCM gadījuma konstatēšanas Valkas novadā 22.jūlijā Latvijas valdība nolēma, ka ārkārtas situācijas zonā iekļaujama visa pierobeža ar Krieviju un Igauniju.