Bāriņtiesu speciālisti pieredzē smēlās no Vācijas kolēģiem

Oktobrī seši projekta „Par darbu ar sociālā riska grupas bērniem un jauniešiem atbildīgo Daugavpils novada speciālistu profesionālās kvalifikācijas prasmju pilnveide praksē Vācijā” ietvaros Daugavpils novada bāriņtiesu speciālisti devās vizītē uz Vāciju, lai pilnveidotu savas profesionālās kvalifikācijas prasmes darbam ar sociālā riska grupas bērniem un jauniešiem, kā arī aizgūtu pieredzi no Vācijas kolēģiem. Bāriņtiesu speciālistu viesošanās pamatā ir Daugavpils novada pašvaldības sadarbība ar Vācijas Internacionālo mācību centru IB.

Vizītē devās Daugavpils novada domes Izglītības pārvaldes speciāliste bērnu tiesību aizsardzības jautājumos Natālija Pēterāne, Daugavpils novada Višķu bāriņtiesas priekšsēdētāja Regīna Kudiņa, Līksnas bāriņtiesas priekšsēdētājs Valdis Miltiņš, Kalkūnes bāriņtiesas priekšsēdētaja Vita Verza, Skrudalienas bāriņtiesas priekšsēdētājs Romualds Baranovskis un Naujenes bāriņtiesas locekle Inese Jonāne.—–

Daugavpils novada pārstāvji Vācijā pavadīja divas nedēļas, kuru laikā apguva gan teorētisko materiālu darbam ar sociālā riska grupas bērniem, jauniešiem un ģimenēm, gan arī pielietoja praktiskos darba modeļus, uz vietas strādājot kopā ar vācu kolēģiem. „Arī Vācijā speciālisti saskaras ar līdzīga veida problēmām, kā pie mums, tomēr viņu atbalsta sniegšanas modeļi un pieeja ir elastīgāka,” stāsta N.Pēterāne. Pirmkārt, atšķiras tiesu sistēma. Vācijas tiesa var atņemt vecākiem lēmējtiesības kāda konkrēta aprūpes aspekta risināšanā, piemēram, bērna izglītības nodrošināšanā, neatņemot pilnībā aprūpes tiesības. Tas nozīmē, ka bērns paliek ģimenē, tomēr par bērna izglītību lemj profesionāļi. Elastīgāk darbojas arī jautājums par aizgādņu atrašanu rīcībnespējīgām personām. Vācijā ir izveidota programma, kurā aizgādnība tiek piešķirta profesionāli sagatavotām personām, kuras saņem par to atlīdzību.
Latvijas grupa devās arī uz stacionārās palīdzības centriem, lai klātienē novērotu, kā darbojas dažādi atbalsta centri bērniem un ģimenēm. Pirmais tika apmeklēts Bērnu dienas centrs, kur tiek sniegts atbalsts bērniem un vecākiem. Bērni uz centru nāk pēc skolas, lai nodarbotos ar interešu izglītību un apgūtu socializēšanās prasmes – te tiek mācītas vienkāršas lietas, kas noder turpmākai dzīvei – kā sevi aprūpēt, kā pagatavot ēst vai izmazgāt drēbes. Paralēli notiek darbs ar vecākiem. Būtiski, ka bērns vakarā atgriežas mājās un netiek izņemts no ģimenes. „Arī mums novadā bija līdzīga ideja pie skolām attīstīt centrus, kur bērni varētu apgūt socializēšanās iemaņas. Diemžēl šis projekts neguva atbalstu, bet mēs ceram, ka nākotnē izdosies piesaistīt līdzekļus, lai realizētu šo ieceri”, atklāj N.Pēterāne.
Interesanta pieeja tika atklāta Šverīnas paaudžu namā. Šverīnas centrā brīvprātīgi darbojas gan jaunieši, gan veci, vientuļi cilvēki, kuri labprāt bērniem palasa priekšā pasakas, palīdz organizēt konkursus un kopīgus pasākumus. N.Pēterāne: „Šādi centri ir kā ģimeņu klubs, kurā vērojama paaudžu pārmantojamība. Kopīgi darbojoties, vecākā paaudze māca jaunāko, tajā pašā laikā sniedzot arī siltumu un mīļumu, kuras bērniem ikdienā pietrūkst ģimenē. Tas ir vēl viens modelis, kuru mēs varētu adaptēt pie sevis – centrs darbotos gan bērnu, gan pensionāru labā”.
Vācijā inovatīvi tiek risināta bērnu klaiņošanas un skolu neapmeklēšanas problema – tur darbojas Zehna centrs, kurš ir izveidots ar mērķi pakāpeniski pieradināt bērnu pie dienas režīma un palīdzēt tam atgriezties mācību ritmā. Šajā centrā tiek īstenota palīdzība trijās fāzēs. Sākumfāzē bērns tiek iesaistīts interešu pulciņos, lai apgūtu socializēšanās prasmes. Otrajā fāzē skolēns tiek pieradināts pie mācībām – pirmajā nedēļā notiek viena mācību stunda dienā, katru nedēļu pakāpeniski palielinot slodzi. Kad bērns ir pieradis pie mācību procesa, kā arī apgūtas prasmes pastāvīgi mācīties, skolēnam palīdz integrēties atpakaļ klasē, skolā, bieži arī ģimenē. Pateicoties šādam centram, bērns apgūst iekavēto vielu un pārvar radušās bailes no skolas. Zehna skola darbojas nesen, bet jau īsajā pastāvēšanas laikā tā ir uzrādījusi teicamus rezultātus – no 19 bērniem skolā un ģimenē veiksmīgi atgriezušies ir 17.
Bāriņtiesas speciālisti paspēja apmeklēt arī vietējo skolu bērniem ar speciālajām vajadzībām. N.Pēterāne atzīst, ka redzot, kas ir pieejams vācu bērniem un kolēģiem, pārņēma balta skaudība. Šajā skolā darbojas plašs atbalsta telpu klāsts – gan agresijas mazināšanas , mūzikas terapijas, ergo terapijas, ūdens procedūru telpas, gan tekstila, kokapstrādes un mājturības darbnīcas, kā arī bērniem tiek sniegta iespēja katru nedēļu izmantot zirgu terapiju. „Tas viss parāda, cik lielā mērā var atbalstīt šos bērnus. Piemēram, agresijas mazināšanas telpā, speciālisti ar bērnu izrunājas un noskaidro, ko viņš vislabāk gribētu darīt brīdī, kad viņam ir uznācis stress. Arī pie mums, Daugavpils novadā, ir tādi gadījumi, kad bērnam uznāk stress un viņš vairs nespēj piedalīties mācību procesā. Tad veidojas sarežģīta situācija klasei un pedagogiem, jo tiek traucēts mācību process. Lai to risinātu, ir jādomā par atbalsta personālu.”
Vācijas viesi vizīti vērtē kā ļoti vērtīgu un izdevušos– ir iegūtas jaunas idejas un praktiski risinājumi, kas palīdzēs darbā. Tuvākajā nākotnē par Vācijā iepazīto praksi tiks informēti arī pārējie novada speciālisti un vadība. „Skatīsimies, kuros projektos varētu startēt, lai īstenotu šīs idejas”, apņēmīgi nosaka N.Pēterāne.